Aktuāli
Par studiju
Nodarbību saraksts
Galerija
Video
Publikācijas
Prese
Piedāvājums
Sadarbības partneri
Kontakti
Publikācijas
Austrumu deja kā fitnesa programma augstskolu studentēm, tās atveseļojošie efekti

Z.Valka mg. sc. educ.(Liepājas Universitāte)
LiepU zinatnisko rakstu krājums. Liepaja 2010.(50-54 lpp.)


Ieejot 21.gadsimtā, sociālās, politiskās, ekonomiskās pārmaiņas ir skārušas Latvijas izglītības un kultūras norises, par galveno izglītības mērķi izvirzot cilvēka radošo personību un tās attīstības procesu. Taču pašā attīstības procesā bieži tiek aizmirsts par cilvēka kopveselumu.Un tieši fiziskā kultūra kā neviena cita kultūras sfēra ietver sevī vislielāko personības kopveseluma kā ķermeņa un gara vienotības veidošanas potenciālu. Fiziskās kultūras un sporta izglītībai ir liela loma šī potenciāla realizēšanā.

Sporta izglītība ir viena no sfērām, kas sniedz cilvēkam nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas veselīga dzīves veida realizēšanā, dzīves kvalitātes uzlabošanā, jo cilvēka veselība ir viens no normālas eksistences pamatnoteikumiem. Veselīga dzīvošanas māka pieder pie ikviena izglītota cilvēka pamatprasmēm. Kā viens no mūsdienu modernajiem veselīgas dzīves aktualitātes un sporta virzieniem ir fitness.

Sporta pedagoģe R.Tornopoļska aplūko fitnesu no sabiedrības viedokļa, akcentējot fitnesu kā jaunu parādību, kas veidojusies pēc rietumu parauga un, ko radījis sabiedrības pieprasījums pēc vesela, darbaspējīga indivīda, kas spēj realizēt profesionālās ieceres un īstenot savus mērķus. Kā atzīst pati R.Tornopoļska, ”Neviens ceļš nav bez klupšanas akmeņiem, un kļūdu netrūkst arī fitnesa attīstībā.”(5;12)

Savā divdesmit gadu sporta un dejas pedagoģiskajā darbībā, strādājot ar dažāda vecuma sieviešu auditoriju, kuras darbojušās veselības grupās, vadot ritmisko vingrošanu, sieviešu estētisko grupu vingrošanu, aerobiku, kā arī gūstot pieredzi no personīgajām augstu sasniegumu sporta gaitām, autore sastapusies gan ar savām, gan savu audzēkņu problēmām, kas saistītas gan ar fizisko, gan psiholoģisko veselību. Tie ir stājas traucējumi, kurus pavada mugurkaula destrukcijas radītās sāpes, liekais svars, hroniskas muskuļu spriedzes radītie bloki, kas izraisa muskuļu un līdz ar to arī rakstura frigiditāti, psiholoģiskie kompleksi - pašattieksmes problēmas, bailes no pašizpausmes un citu vērtējuma, nespēja pieņemt savu ķermeni un līdz ar to arī nespēja atbrīvoties(relaksēties), kas izpaužas kā hronisks nogurums.

Nodarbību apmeklētājas intensīvos treniņos visbiežāk nevis iemācās ieklausīties savā ķermenī, bet gan iemācās ignorēt ķermeni, sāpes, nogurumu, nevēlēšanos kustēties pēc noteiktas struktūras.(3;139)

Autoresprāt, ne visām sievietēm, arī augstskolas studentēm, būtu ieteicamas tradicionālās nodarbības aerobikā, tās intensīvajos paveidos, horeogrāfijā.

Praktiskās liecības liecina, ka lielai daļai Liepājas Universitātes studenšu fiziskā kultūra un sports nav kļuvis par ikdienas veselīga dzīves stila komponenti un personības interešu sfēru, kas nebūt nenodrošina augstas darba spējas un labu veselību.

Nenoliedzams ir fakts, ka sporta klubos, skolās un augstskolās uz vispārpieņemtajiem sabiedrības stereotipiem balstītais fiziskās kultūras un sporta kurss, kā likums, veidots, attīstot neapzinātas ķermeņa iemaņas, pamatā tiek darbinātas lielo muskuļu grupas, akcents tiek likts uz rupjās motorikas attīstīšanu(piemēram, vingrinājumi kāju un ķermeņa muskulatūrai),kā rezultātā notiek mehānismu, kuri atbild par plastisko kustību ,disfunkcija-asa, nekontrolēta, haotiska uzvedība, rupjas un nekoordinētas kustības telpā. Sīkā motorika netiek darbināta vispār vai tiek darbināta maz un ir vienveidīga rakstura, kas nebūt nenodrošina indivīda kopveseluma stāvokli, kas saistīts ar fiziskā, emocionālā un intelektuālā aspektu integrāciju.

Visdažādākie fitnesa veidi piedāvā dažādu sieviešu psihofiziskās veselības problēmu risināšanu, taču īpašu prieku par savu ķermeni un labu pašizjūtu sievietes gūst ne vienmēr.

Mūsdienu apstākļi bieži liek sievietei būt par sava likteņa noteicēju, būt ekonomiski, psiholoģiski un fiziski patstāvīgai, uzsvērt savu esību, individualitāti un patstāvību, konkurēt, bieži vien uzņemties lielu slodzi un upurēt savu sievišķību. Tas rada virkni veselības problēmu, kas ir īpaši saistītas ar reproduktīvo veselīgu un ginekoloģiju.(3;7)

Kā norāda Dz.Kažoka savā disertācijā, sievietes veselības stāvokļa saglabāšanas un nostiprināšanas problēma dažādā vecumā ir viens no mūsdienu svarīgākajiem jautājumiem ,jo jebkurā ontoģenēzes periodā sievietes organismā dažādos orgānos un sistēmās notiek morfofunkcionālas izmaiņas. Tā kā mūsu valstī sievietes veselība ir ne tikai politiska, sociāla vai dzimumproblēma, bet arī visas sabiedrības veselības pamats (2;8),aktuāli kļūst iespēju meklējumi, kā sievietei saglabāt sievišķību un veselību.

Studentu vecumā noslēdzas zināms posms jauniešu bioloģiskajā attīstībā, un pareizi organizēta un vadīta fiziskās audzināšanas sistēma vēl var labot fiziskās sagatavotības nepilnības, nostiprināt organismu un motivēt nodarboties ar sportu.(1;31) Motivācijā nodarboties ar sportu eksistē atšķirības dzimumu starpā.Ja vīriešiem vairāk izteikta tieksme ar sporta palīdzību sasniegt sociālu atzinību un pašapliecināties, tad sievietēm dominē vēlme iegūt skaistas ķermeņa formas, būt pievilcīgai.

Sistemātiski apmeklēt sporta nodarbības kā arī uzlabot veselības stāvokli studentēm mācību periodā augstskolā, kā liecina personīgie, tā arī citu autoru(Louven 2000;I.Birjukova 2000) novērojumi ,motivē nodarbību organizācija, kas balstīta uz deju kustībām mūzikas pavadījumā.

Ņemot vērā mūsdienu sociāli-ekonomisko situāciju, kas ierosina nepieciešamību izmantot fiziskās audzināšanas programmu inovatīvās iespējas mācību procesa laikā augstskolā kā vienu no visvairāk pieejamākajiem un efektīvākajiem līdzekļiem sieviešu veselības saglabāšanā, organizējot nodarbības fitnesa programmas ietvaros, īpašu vietu ieņem austrumu deja, kas sievietei sniedz īpašu prieku par savu ķermeni un nodrošina tās fiziskās un garīgās vērtības, kuras ir grūti sasniedzamas vai sasniegt nav iespējams ar citu fiziskās audzināšanas formu palīdzību.

Vērā ņemams moments ir šo nodarbību organizācijas priekšrocības. Mācību darba organizācijai nav nepieciešama plaša sporta bāze, dārgs aprīkojums un inventārs. Nodarbības var organizēt vingrošanas un horeogrāfijas zālēs. Dejas laikā aktīvi tiek nodarbinātas kā lielās muskuļu grupas, tā arī sīkā motorika un mīmikas muskuļi, pastiprinās sirds-asinsrites un elpošanas sistēmu darbība. Austrumu dejas rekomendējamas sieviešu reproduktīvās sistēmas darbības uzlabošanai, muskuļu korsetes nostiprināšanai un psihoemocionālā stāvokļa regulācijai.

Liepājas Universitātē austrumu deju nodarbības studentēm tiek organizētas kā brīvās izvēles kurss un tiek piedāvātas kā papildus iespēja mācību programmas ”sporta un deju skolotājs” studentēm papildināt savas kustību iemaņas un prasmes, kā arī apgūt austrumu dejas nodarbību vadīšanas specifiskās īpatnības un metodiku.

Austrumu deja kā fitnesa programma Latvijā tiek organizēta vairākos sporta klubos, deju studijās, taču par austrumu dejas kā fitnesa programmas organizāciju Latvijas augstākajās mācību iestādēs ,izņemot Liepājas Universitāti, autorei ziņu nav.

Arī ārvalstu pieredze liecina par austrumu deju izmantošanu augstskolu sporta un fitnesa programmās. Piemēram, Vācijas augstskolās tiek realizētas sporta programmas mākslinieciskās izteiksmes formās, kur tiek iekļauta arī austrumu deja(10), piemēram, Trīras Universitātē, Leipcigas Universitātē, Freiburgas Alberta-Ludviga Universitātē u.c.

Nodalījums ”austrumu dejas” fiziskās audzināšanas katedru praksē tiek izmantotas programmas ”fiziskā kultūra” variatīvajā komponentē sekojošās Krievijas augstskolās: I.V.Uļjanova vārdā nosauktā Valsts Pedagoģijas Universitātē, Tatārijas valsts humanitāri-pedagoģiskās Universitātes Naberežnočelninskas filiālē, Jelabužskas valsts pedagoģiskajā Institūtā u.c.(9)

Austrumu deja pieder pie strukturētajām dejām. Strukturēto deju pamatā ir noteiktas kustības, ritms un deju kompozīcija, ko veido kustības pēc īpašas shēmas, pēc iepriekš zināmiem likumiem. Tās pamatā veidojušās kā tautas dejas konkrētā reģionā un atspoguļo šī reģiona kultūras iezīmes.(3;28)

Pēc autores domām cittautu fiziskās audzināšanas sistēmas un kultūras iezīmes, nav pārņemamas tiešā veidā, bet ir pielāgojamas mūsu mentalitātes vēsturiski izveidotās fizisiskās audzināšanas prakses tradīciju atbilstībai.

Austrumu deju apmācības procesā iepazīšanās ar dejas specifisko struktūru tiek realizēta caur ķermeņa jūtības prizmu. Raksturīga austrumu dejas kā strukturētas dejas apmācības procesa īpatnība ir iepazīšanās ar psiholoģisko stāvokli ”būt šeit un tagad”, ko apstiprina pašu audzēkņu dalība dejas radošajā procesā. Šis stāvoklis saistīts ar fiziskā ,emocionālā un intelektuālā aspekta integrāciju, kas atbilst kopveseluma idejai un ir būtiska indivīda veselības veicināšanā.

Austrumu dejas kā strukturētas dejas pielietojums palīdz sasniegt sekojošus mērķus: paplašināt kustību paternu, attīstīt ķermeņa jūtību, restrukturēt ķermeņa kustības un pozas neiromuskulārā līmenī.(8)

Ņemot vērā zināmu interesi par mūsdienās netradicionālo fiziskās audzināšanas līdzekļu iekļaušanu modernās fiziskās audzināšanas sistēmās, uzmanība vēršama uz šo līdzekļu kustību tehnikas apguves īpatnībām un sarežģītību. Vērā ņemams arī fakts ,ka mūsu mentalitātes sievietēm, atšķirībā no atbilstoša vecuma austrumu mentalitātes sievietēm, gan pēc fiziskās gan psihiskās attīstības parametriem, dažas deju kustības ir grūti izpildāmas un, nesaglabājot pareizu dejai raksturīgo stāju ,var būt pat traumatiskas, rada nepieciešamību izstrādāt attiecīgu austrumu dejas apmācības metodiku austrumu dejas kā moderna fiziskās audzināšanas līdzekļa efektīvai iekļaušanai fitnesa programmā, kas paplašinātu studējošo sieviešu kustību prasmju un iemaņu diapazonu, fiziskās sagatavotības līmeni un emocionāli bagātinātu fizisko slodzi. Efektīvai darbībai šim nolūkam ir vajadzīgi kvalificēti mācībspēki un vienota programma.

Austrumu dejas pasniedzēja, profesionāla dejotāja O.Nura no Sankt-Pēterburgas, stāstot par savu darba pieredzi vairāku gadu garumā Tuvajos Austrumos min, ka „austrumu deju dažādās valstīs pasniedz dažādi, un vienotas metodikas kā tādas nav, piemēram, arābu sievietes mācās vērojot un atkārtojot, bet krievu dejotājas balstās uz dejas elementu savienojumiem. Taču austrumu deja pēc savas būtības ir improvizācija, gara un dvēseles stāvoklis, bet, iemācoties konkrētas, mehāniskas kustības, deju iemācīties nav iespējams.”(7) Latvijā austrumu deju dejotājas un šo deju pasniedzējas apmeklē meistarklases pie dažādiem ārzemju speciālistiem, kuri izstrādājuši katrs savu metodisko pieeju dejas apmācībā. Taču vienotas metodikas nav.

Deviņus gadus praktizējot austrumu deju, gan kā profesionāla dejotāja, gan kā mācībspēks, autore izstrādājusi kustību attīstības programmu ar austrumu ķermeņa kultūras elementiem pieaugušo, tai skaitā arī Liepājas Universitātes studenšu, psihofiziskās veselības nostiprināšanai(6;75),kur iekļauta austrumu deja. Tās pamatā ir sena Ēģiptes auglības rituāla vēderdeju kustības un indiešu klasiskās dejas elementi (žesti, mīmika).

Apmācības procesā tiek pielietoti sekojoši līdzekļi (īss pārskats):

  • vingrinājumi saspringto ķermeņa segmentu atbloķēšanai;
  • vingrinājumi krūšu vēdera, muguras un iegurņa muskuļu apzināšanai;
  • vingrinājumi uz ķermeņa locītavām projicēto plakņu un figūru apzināšanai;
  • bāzes tehnikas elementi;
  • vingrinājumi roku plastikas un sīkās motorikas trenēšanai;
  • brīvo kustību improvizācija; kustību improvizācija austrumu dejas struktūrā;
  • strukturālā improvizācija individuālās dejas horeogrāfijas radīšanai;
  • ritmikas elementi specifisko arābu mūzikas ritmu apgūšanai un to saskaņošana ar austrumu dejai raksturīgajām ķermeņa kustībām;
  • dejas terapijas elementi neverbālās komunikācijas apgūšanai;
  • indiešu klasiskās dejas elementi-hastas(plaukstas stāvokļi) un mīmikas elementi;
  • atribūtikas (plīvuru, vēdekļu, nūju, sveču)izmantošana;
  • psihoemocionālā stāvokļa pašanalīze.


Pēc autores izstrādātās metodikas, kas sevī apvieno darbu gan ar sievietes fizisko, gan kognitīvo, gan emocionālo komponenti,2 gadus regulāri(2 reizes nedēļā) vadot austrumu deju nodarbības Kurzemes reģionā autore panākusi sieviešu veselības stāvokļa, pašsajūtas un pašizjūtas, spējas pretoties stresam uzlabošanos, sensitivitātes palielināšanos atsevišķās ķermeņa daļās un visā ķermenī kopumā, kā arī šo sieviešu rakstura iezīmju mainīšanos, ko apstiprina praktiskā pētījuma testēšanas rezultāti par pieaugušo sieviešu pašrealizācijas iespējām un austrumu deju iedarbību uz psihofizisko veselību.(6;81)

Tā, piemēram, anketēšanas rezultātā, noskaidrojot 188 sieviešu vecumā no 18-50 gadiem, kuras par savu kustību aktivitātes veidu izvēlējušās austrumu deju (pēc autores izstrādātās metodikas), ikdienas psihofizisko stāvokli un attieksmi pret savu ķermeni, autore secinājusi, ka ,lai uzlabotu savu veselību un pašsajūtu, austrumu dejas apmeklē 99,50% sieviešu, taču aktuālāk to ir uzlabot sievietēm vecumā no 18-25 gadiem. Noskaidrojot sievietes attieksmi pret ķermeni, apmēram puse aptaujāto sieviešu ir un puse nav apmierināta ar sava ķermeņa formu, turklāt, nav būtisku atšķirību starp vecuma grupām. Uzlabot ķermeņa formu ir aktuāli lielākai daļai sieviešu, īpaši, vecumā no 18-25 gadiem. Aplūkojot radošās pašizteiksmes aspektu, sevi kustībā izteikt vēlas vairums sieviešu, turklāt nedaudz aktuālāk tas ir sievietēm vecumā no 26-50 gadiem, kas, domājams, saistīts ar personības pašrealizācijas iespēju.

Savukārt aptaujas rezultātā, noskaidrojot 18 sieviešu, kuras regulāri apmeklējušas austrumu deju nodarbības(pēc autores izstrādātās metodikas) no 6 mēnešiem-2 gadiem, psihofiziskās izmaiņas, ko nosaka 3 virzieni: veselības stāvoklis, pašsajūta, raksturs un būtiskas izmaiņas, autore secinājusi, ka lielākai daļai veselības stāvoklis ir uzlabojies. Konkrēti, visvairāk aptaujātās min muguras sāpju mazināšanos vai izzušanu, tad seko galvas sāpju un reibšanas mazināšanās un izzušana, gremošanas sistēmas funkciju uzlabošanās, miega kvalitātes uzlabošanās, kopējā ķermeņa tonusa un enerģijas palielināšanās, menstruālo sāpju izzušana, imunitātes uzlabošanās, nervozitātes un noguruma mazināšanās, liekā svara zudums, celulīta mazināšanās, apetītes uzlabošanās, libido palielināšanās. Tiek minēta sava ķermeņa un sievišķās būtības apzināšanās kā arī atmiņas un kreisās rokas motorās funkcijas uzlabošanās, kas liecina par kognitīvo procesu aktivizāciju nodarbībās. Fakts, ka 2 studentes, kuras regulāri apmeklējušas austrumu deju nodarbības un izturējušas konkursu studijām ārvalstīs (viena no studentēm vadījusi arī austrumu deju nodarbības Portugālē) liecina, ka šāda tipa nodarbības varētu būt kā katalizators plastiski kognitīvo procesu aktivizācijai galvas smadzenēs .Aplūkojot pašsajūtas izmaiņas, autore secinājusi, ka gandrīz visām respondentiem tā ir uzlabojusies. Konkrēti, visvairāk tiek minēta kopējās pašsajūtas uzlabošanās, tad seko garastāvokļa uzlabošanās, lokanības un vingrākas ķermeņa sajūtas, palielināšanās, imunitātes pret stresu mazināšanās, fiziskās izturības palielināšanās, noguruma mazināšanās, bioloģiskā vecuma robežu izzušana. Aplūkojot izmaiņas raksturā, visvairāk aptaujātās min komunikabilitātes palielināšanos un sievišķīga rakstura veidošanos, kas cieši saistīta ar ķermeņa plastikas un sievišķo formu izkopšanu nodarbībās.

Austrumu dejas atveseļojošos efektus sociāli-psiholoģiskajā sfērā Latvijā ir pētījušas S.Mihailova, M.Āboliņa. Autore piekrīt S.Mihailovas domām, ka austrumu deju dejošana vairāk gan rada izmaiņas sievietēs, kuras šīm izmaiņām ir iekšēji nobriedušas. Deju kā fitnesa veidu īpaši var ieteikt sievietēm, kuras ir sapņojušas dejot, bet sava ķermeņa konstitūcijas dēļ to nav uzdrošinājušās darīt, sievietēm ar reproduktīvās un gremošanas sistēmas problēmām.(3;140-141)N.Seliverstova no Krievijas, savā disertācijā izpētījusi šīs dejas labvēlīgo iedarbību tieši uz augstskolas studenšu reproduktīvā potenciāla uzlabošanu.(9)B.Paula no ASV savā disertācijā konstatējusi bioloģisko un psiholoģisko parametru pozitīvas izmaiņas, tai skaitā sievietes pašvērtība ,pašpārliecība un kreativitātes pieaugumu.(4;5-6)

Noslēgumā varam secināt, ka austrumu deju kā fitnesa programmu var izmantot kā modernu fiziskās audzināšanas līdzekli augstskolu studentēm, kustību prasmju un iemaņu pilnveidošanai, fiziskās sagatavotības uzlabošanai, psihofiziskās veselības uzlabošanai. Nepieciešama sistematizēta, loģiska un daudzpusīga metodiskā materiāla izstrāde austrumu dejas pasniedzējiem topošajiem sporta un deju skolotājiem.

Literatūra:
  1. Fiziskās kultūras teorija/ I.Forands, R.Jansone u.c.,I.Liepiņa redakcijā.-Rīga:Zvaigzne,1993.-312 lpp.
  2. Kažoka Dz. Sievietes bioloģiskā statusa izvērtējums Latvijā./promocijas darbs.-Rīga;RSU,2009.-200 lpp.
  3. Mihailova S. Strukturālā deja sieviešu pašattieksmes uzlabošanai.-Rīga,2009.-170 lpp.
  4. Paul B. Psysical and Psychological Effects of Belly Dancing:A Multiple Case Study./Dissertation.-California, San Francisko,2006.-164 p.
  5. Tornopoļska R. Fitnesa filozofija un prakse/Priekšv.aut.J.Vētra.-Rīga:RSU,2008.-183 lpp.,il.
  6. Valka Z. Pieaugušo psihofiziskās veselības nostiprināšana ar austrumu ķermeņa kultūras elementiem/Maģistra darbs.Liepāja: LPA, 2005.-110 lpp.
  7. Ольга Нур об арабском танце http://solodance.ru/2007/07/22/698
  8. Каневская (Дуранина) Н. В. Структурированный танец как средство гармонизации психических состояний и отношений,Статья написана для Бюллетеня Ассоциации танце-двигательной терапии. № 13. 2003г.http://exat-edu.ru/page.php?id=154&PHPSESSID=a67c8d6024fda1247abafc7f64f80106
  9. Селиверстова Н.Н.,Формирование репродуктивно-физического потенциала студенток педагогического средствами востогных танцев (теория и методика физического воспитания, спортивной тренировки, оздоровительной адаптивной физической культуры), автореферат диссертации на соискание учёной степени кандидата педагогических наук http://www.kamgifk.ru
  10. http://hochschulsport.rwth-aachen.de/hsz/hochschulsportshow

© 2010-2011 by Liāna