Aktuāli
Par studiju
Nodarbību saraksts
Galerija
Video
Publikācijas
Prese
Piedāvājums
Sadarbības partneri
Kontakti
Publikācijas
Maģistra darba secinājumi
SECINĀJUMI
  1. Cilvēka psihofiziskā veselība ir atkarīga no tā enerģētiskā potenciāla, dzīvības spēku un procesu balansa organismā, apziņas stāvokļa, personības rakstura īpašībām, dzīves stila un ieradumiem.
  2. Cilvēka veselības kritēriji ir laba pašsajūta un pašizjūta; spēja pašrealizēties; cilvēka āriene, tai skaitā arī ķermeņa kustības, valoda, pašizteiksme; vitalitāte; cilvēka iekšējās sfēras spontanitāte un ekspresija.
  3. Personības izaugsme un attīstība vistiešākā veidā saistīta ar ...
Lasīt talāk
Topošo pedagogu profesionālās sagatavotības pilnveidošana, izmantojot kustību improvizācijas metodi mācību kursa „mūsdienu dejas improvizācija” ietvaros

Viena no mūsdienu pedagoģijas zinātnes aktuālajām problēmām ir sporta un deju pedagoga profesionālās meistarības pilnveides metožu izstrādāšana.To nosaka mūsdienu sabiedrības attīstības likumsakarības.

Neapšaubāmi, topošo sporta un deju skolotāju svarīgs profesionālās sagatavotības satura elements ir intensīva kustību darbība noteiktā kustību – dejas vai sporta veida struktūrā ,kas produktīvi un ekonomiski attīsta un pilnveido tikai konkrētai disciplīnai nepieciešamās iemaņas.

Taču, raugoties no kustību regulacijas fizioloģiskā aspekta, visām- gan sporta gan strukturētās dejas (piem.latviešu tautas dejas,sporta dejas) iemaņām , pamatā ir automatizētie kustību stereotipi,kas ne vienmēr pilnībā pakļauti apziņas kontrolei.

Gan autores pedagoģiskie novērojumi, gan pašu studentu teiktais,analizējot savas kustības, liecina,ka šie stereotipi bieži kavē radošos procesus un traucē relaksēt ķermeni mirklī,kad tas nepieciešams (psihofiziskās pašregulācijas iemaņu trūkums). ...

Lasīt talāk
Kāpēc dejas māksla pieder baznīcai

Vija Vētra bija pirmā, kas ieviesa sakrālo deju Rietumu stilā Anglijas, Austrālijas, Amerikas un arī Latvijas dievkalpojumos. 1961. gadā Vija Vētra pirmoreiz dejoja Koventrijas katedrālē, lai gan līdz tam Anglijā neviens vēl nebija dejojis nevienā dievkalpojumā, un šo rakstu viņa uzrakstīja angļu valodā pēc mācītāja lūguma, lai izskaidrotu konservatīvajiem angļiem, ka arī deja var būt Dieva slavināšanas forma. Šādu deju sauc par sakrālo deju (latīņu sacer – svēts). Raksts publicēts arī Ņujorkas latviešu laikrakstā “Laiks” 1965. gada 1. septembrī.

Kopš manas turnejas Amerikā daudz unitāriešu baznīcu ir aicinājušas mani piedalīties ar dejām viņu dievkalpojumos. Tāpat bijuši līdzīgi aicinājumi no episkopālajām un anglikāņu baznīcām – no Havaju salām pāri kontinentam līdz Amerikas austrumu krastam. Dejoju Johana Sebastina Baha korāļus, Tagores reliģiskās dzejas, Bībeles psalmus un “Bēgļu lūgšanu” stilizētā Abrenes tērpā, veidojot dejisku tēlu “Ej, saulīte, drīz pie Dieva” tautasdziesmas melodijai. ...

Lasīt talāk
Austrumu deja kā fitnesa programma augstskolu studentēm, tās atveseļojošie efekti

Ieejot 21.gadsimtā, sociālās, politiskās, ekonomiskās pārmaiņas ir skārušas Latvijas izglītības un kultūras norises, par galveno izglītības mērķi izvirzot cilvēka radošo personību un tās attīstības procesu. Taču pašā attīstības procesā bieži tiek aizmirsts par cilvēka kopveselumu.Un tieši fiziskā kultūra kā neviena cita kultūras sfēra ietver sevī vislielāko personības kopveseluma kā ķermeņa un gara vienotības veidošanas potenciālu. Fiziskās kultūras un sporta izglītībai ir liela loma šī potenciāla realizēšanā.

Sporta izglītība ir viena no sfērām, kas sniedz cilvēkam nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas veselīga dzīves veida realizēšanā, dzīves kvalitātes uzlabošanā, jo cilvēka veselība ir viens no normālas eksistences pamatnoteikumiem. Veselīga dzīvošanas māka pieder pie ikviena izglītota cilvēka pamatprasmēm. Kā viens no mūsdienu modernajiem veselīgas dzīves aktualitātes un sporta virzieniem ir fitness.

Sporta pedagoģe R.Tornopoļska aplūko fitnesu no sabiedrības viedokļa, akcentējot fitnesu kā jaunu parādību, kas veidojusies pēc rietumu parauga un, ko radījis sabiedrības pieprasījums pēc vesela, darbaspējīga indivīda, kas spēj realizēt profesionālās ieceres un īstenot savus mērķus. Kā atzīst pati R.Tornopoļska, ”Neviens ceļš nav bez klupšanas akmeņiem, un kļūdu netrūkst arī fitnesa attīstībā.” ...

Lasīt talāk
Kad deja ir pašizaugsmes ceļš

Ar ko jūs nodarbojaties?

Esmu lektore Liepājas Pedagoģijas Akadēmijas sporta katedrā, vadu LPA Netradicionālo deju studiju „ARABESKA”.

Kāpēc tieši netradicionālo?

Tas saistīts ar manu senu personīgo interesi par cittautu kultūru, vairāk par austrumu ķermeņa kultūru un kustību mākslu. Vairākus gadus atpakaļ strādāju par aerobikas un ritmiskās vingrošanas treneri, kā arī par, horeogrāfu. Viss jau bija it kā labi, taču radās sajūta, ka mehāniski izpildīta kustība ved un nekurieni, kas vēlāk apstiprinājās. Deju studiju izveidoju kā alternatīvu studentu un interesentu ikdienas kustību aktivitātei, radošai pašizpausmei, savas individualitātes izkopšanai. Šobrīd šī interešu sfēra ir pieprasīta. Atļaušos šī brīvā laika pavadīšanas veidu – nodarbošanos ar cittautu kustību un dejas mākslu nosaukt par vienu no kultūrizglītības aspektiem(virzieniem), jo ar dejas palīdzību cilvēkam ir iespēja iepazīt cittautu vēsturi, kultūru, tai skaitā ķermeņa kultūru un dejas mākslu, kuras izpausme ir mūsu mentalitātei neierastas, īpatnējas plastisko kustību formas un specifisks ritmiski muzikālais pavadījums. Piemēram, atšķirībā no Eiropas tradicionālās mūzikas, Austrumu tautu mūzikā izmanto vienas ceturtdaļas toņus. Tās ir skaņas, kas eksistē it kā pusceļā starp toni un pustoni. ...

Lasīt talāk

© 2010-2011 by Liāna